Mēslojums Zelenit

Kas ir polimērais mēslojums ” ZELENIT” un kāpēc to izvēlēties ?

Lielākajā daļā mēslojumu mikroelementi ir augiem viegli uzņemamā helātu formā, tomēr makroelementi kā slāpeklis, fosfors un kālijs ir ūdenī izšķīdušu sāļu veidā . Augi ar lapām barības elementus uzņem dažādā laika intervālā, sākot no vienas stundas līdz pat vairākām dienām . Piemēram slāpekli un lielāko daļu mikroelementu augs uzņem dažu stundu laikā , taču lai uzņemtu fosforu ir vajadzīgas vairākas dienas un tas lietus apstākļos var neatgriezeniski ietekmēt ražas kvalitāti . Pēc apstrādes ūdens iztvaiko, un lapā barības vielas nonāk tikai nelielā daudzumā. Pārējais daudzums uz lapas paliek sīku kristālu veidā. Tās lapā var nonākt pakāpeniski, uzsūcot no gaisa ūdeni. Šajā laikā uz auga virsmu iedarbojas arī vējš, saule un lietus. Šo faktoru ietekmē, bieži lapu mēslojumi nedot gaidītos rezultātus, tie tiek nopūsti vai sliktākā gadījumā noskaloti. Lai lapu mēslojumu padarītu efektīvāku, daži ražotāji pievieno tam virsmas aktīvās vielas, bet ne vienmēr, tas spēj risināt šīs problēmas.

Lai augu piebarošanu caur lapām padarītu efektīvāku, ir izstrādāts jauns, radikāli atšķirīgs lapu mēslojums „ZELENIT”, kurā barības vielu kompleksi atrodas organiskā polimēra matricā. Pats organiskais polimērs ir ražots no pārtikas izejvielām un videi ir draudzīgs. Polimēram piemīt hidrofobas un hidrofīlas īpašības, pateicoties kurām „ZELENIT” mēslojums ir ievērojami efektīvāks .

 

 

 

Pēc apstrādes barības vielas uz auga nonāk sīku ūdens pielienu veidā un lielākā daļa ūdens nepārvarot virsmas spriegumu no lapas notek . ZELENIT sastāvā esošais polimērs ļauj šķidrumam viegli pārvarēt virsmas spriegumu un vienmērīgi pārklāj augu , neļaujot tam notecēt .

Ūdenim iztvaikojot polimērs cieši pielīp auga vaska kārtiņai (kutikulai) un neļauj barības vielām tikt nopūstām , jeb uznākot lietum tikt noskalotām . Savukārt barības vielas atrodas polimēra matricā jonu veidā un spēj augus ilgstoši apgādāt ar barības vielām . Pats polimērais materiāls ir videi draudzīgs un saules staru iedarbībā noārdās un pārvēršas ogļskābajā gāzē .

 

 

 

 

 

 

 

Kā redzams shēmā, organiskā polimēra hidrofobā daļa piesaistās pie lapas kutikulas vaska kārtiņas, bet hidrofīlā daļa, kur funkcionālās grupas ar donora-akceptora saitēm ir saistītas ar barības vielu elementiem, esot mijiedarbībā ar gaisā esošiem ūdens tvaikiem, atrodas jonizētā stāvoklī un ilgstoši apgādā augus ar barības vielām.

 

 

 

 

 

 

 

Kā galvenās jauno polimēro mēslojumu īpašības ir noturība pret nokrišņiem un vēja eroziju, tos nevar noskalot ar ūdeni un nevar nopūst , bet šis apstāklis daudzos gadījumos ir noteicošais ražas izaudzēšanai nelabvēlīgos laika apstākļos. Arī polimērā mēslojuma ievērojamā noturība pret saules iedarbību un spēja sausuma apstākļos no gaisa piesaistīt ūdeni , palielina audu apūdeņotību un ir viena no galvenajām prasībām augu mēslošanai ilgstoša sausuma apstākļos .

Polimēru mēslojumiem ir vienmēr pastāvīgs ķīmiskais sastāvs, kas izdevīgi atšķir tos no citiem preparātiem un pilnīgi droši ļauj prognozēt to pielietošanas rezultātus .

 

Visi mēslojumu veidi satur sevī mikroelementu kompleksus. Atsevišķus mēslojumu veidus var jaukt vienu ar otru kopā jebkurās attiecībās un uz to pamata gatavot bākas maisījumus, kas ļauj mērķtiecīgi izvēlēties lapu mēslojuma sastāvu vienu vai citu praktisku uzdevumu veikšanai.

 

 

 

Pēc apstrādes barības vielas uz auga nonāk sīku ūdens pielienu veidā un lielākā daļa ūdens nepārvarot virsmas spriegumu no lapas notek . ZELENIT sastāvā esošais polimērs ļauj šķidrumam viegli pārvarēt virsmas spriegumu un vienmērīgi pārklāj augu , neļaujot tam notecēt .

Ūdenim iztvaikojot polimērs cieši pielīp auga vaska kārtiņai (kutikulai) un neļauj barības vielām tikt nopūstām , jeb uznākot lietum tikt noskalotām . Savukārt barības vielas atrodas polimēra matricā jonu veidā un spēj augus ilgstoši apgādāt ar barības vielām . Pats polimērais materiāls ir videi draudzīgs un saules staru iedarbībā noārdās un pārvēršas ogļskābajā gāzē .

 

 

 

Kā redzams shēmā, organiskā polimēra hidrofobā daļa piesaistās pie lapas kutikulas vaska kārtiņas, bet hidrofīlā daļa, kur funkcionālās grupas ar donora-akceptora saitēm ir saistītas ar barības vielu elementiem, esot mijiedarbībā ar gaisā esošiem ūdens tvaikiem, atrodas jonizētā stāvoklī un ilgstoši apgādā augus ar barības vielām.